Aculiecinieks: Valsts nodokļu politika ir vērsta uz novadu teritorijas atbrīvošanu no iedzīvotājiem

Visās pasaules valstīs ienākumiem piemērojas progresīvās nodokļu likmes, izņemot divus desmitus nabadzīgo valstu, kur piemērojas regresīvās nodokļu likmes. Tās pamatā ir bijušās postpadomju valstis tai skaitā arī Baltijas valstis.

Valsts ekonomiskajā attīstībā regresīvā nodokļu politika nekādīgi nevar konkurēt ar progresīvo nodokļu sistēmu. Tas redzams cik neveiksmīgi Latvijā mēģina ieviest progresivitātes nodokļa elementus, mikrouzņēmumu veidolā, diferencētais neapliekamais minimums un solidaritātes nodokļi.

Latvijā, ir viena no sarežģītākajām un neefektīvākajām nodokļu sistēmām Pasaulē. Lai nomaksātu visus valsts 14 noteiktos nodokļus, ir jānostrādā vidēji 9 mēneši gadā. Darba ņēmējiem ar darba algu virs 4000 eiro mēnesī tie būtu 4-6 mēneši , bet darba ņēmējiem ar algu zem 400 eiro tie būtu 10 mēneši. Likumasakarīgi ka valstī ir augsta ienākumu nevienlīdzība. 2014.gadā Latvijā un Bulgārijā Džini koeficients (35,4%) bija otrs augstākais, salīdzinot ar citām ES valstīm.

Valstī ir degradēta pati nodokļu būtība, maksājot nesamērīgus lielus nodokļus, iedzīvotāji saņem zemas vai tikai simboliskās sociālās garantijas. Medicīnas pakalpojumi, medikamenti ir dārgi, ne visi tos var atļauties, puse valsts iedzīvotāju nav spējīgi samaksāt par visiem medicīnas izdevumiem, lai ārstētos. Pārtikas preces pielīdzinātas luksus precēm ,jo tām piemērojas viena no pasaulē lielākām PVN likmēm.

Latvijas ekonomikas atpalicības cēlonis ir hroniski sliktā valsts pārvaldība. Tās problēma ir valsts pārvaldes ekonomiskais analfabētisms. Regulāri no valsts amatpersonām tiek stāstīts par Latvijas zemākajiem nodokļiem, par finanšu nepieciešamību valsts funkciju veikšanai. Ka Latvijā ir zemākie nodokļu ienēmumi attiecība pret valsts IKP. Īstenībā Latvijas IKP ir mākslīgi uzpūsts ar daudziem miljardiem eiro, jo statistikas datos nav nodalīts reekspors no eksporta. Latvijas "pareizas" IKP pieaugums ir tāds, lai valststij būtu tiesības uz valsts parāda pieaugumu.

Pasaules bankas dati par 2013. gadu liecina ka Latvijā ir viena no nekompetentākām valsts pārvaldēm Eiropas Savienībā, 25 vietā. Likumsakarīgi ES statistikas biroja "Eurostat" attīstības indeksā Latvija atrodas arī 25 vietā.

Praktiski visas lielākās Pasaules organizācijas, tādas kā Starptautiskais Valūtas fonds, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), Eiropas Komisija (saskaņā ar rekomendāciju CSR 1) Latvijai iesaka samazināt nodokļu slogu līdz Eiropas Savienības līmenim, strādājošajiem ar zemu atalgojumu (līdz 1000 eiro).

Salīdzinot Latvijas regresīvās nodokļu likmes ar Lielbritāniju, kur ienākumiem piemērojas progresīvās nodokļu likmes, (strādājošajam indivīdam bez apgādājamiem) tad lai saņemtu uz rokām 1000 eiro, Latvijā nodokļos ir jāsamaksā 762 eiro, Lielbritānijā tie būtu 196 eiro. Vēl nesenā pagātnē VID mēģināja šo nodokļu starpību iekasēt no strādājošajiem ārzemēs.

Valsts labklājības līmeni pamatā nosaka Iedzīvotāju ienākuma nodokļa neapliekamā minimuma apmērs - tā ir naudas summa, kas netiek aplikta ar nodokļiem. Valstis nosaka savu iedzīvotāju minimālo ienākumu lielumu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanai. Pašreiz valstī IIN neapliekamais minimums ir noteikts 75 eiro apmērā, kas ir trešākā zemākā likme ES. Tad Latvijā, ar 2016 gadu pēc būtības Neapliekamais minimums tiek likvidēts!

Pasaulē IIN nodokļa lielums ir tieši saistīts ar IIN neapliekamā minimuma apmēru, Latvijā IIN ir noteikts 23% apmērā. Valstīs, kurās IIN nodokļa likme pārsniedz 20% apmēru, tad neapliekamais minimums arī pārsniedz 1000 eiro. Salīdzināšanai, Somijā tas ir - 1341 eiro, Īrijā - 1252 eiro, Lielbritānijā 1240 eiro, ES valstīs tas ir vidēji 750 eiro mēnesī.

Valdība ignorējot ekonomikas pamatlikumus, ir piespiedusi politiskā šizofrēnijā - runājam un solam nevienlīdzības mazināšanu, atbalstu ģimenēm ar bērniem, darbaspēka nodokļu samazināšanu, bet lēmumus pieņemam pretējus - saudzējam bagātos, bet nekautrējamies iekasēt no mazajiem un nabadzīgajiem. Valsts nodokļu politika ir vērsta uz novadu teritorijas atbrīvošanu no iedzīvotājiem. Tā varētu būt ekonomiskas neklompetences sekas vai arī tīša ļaunprātīga rīcība.