Pensionārei liek samaksāt ūdens patēriņu par 160 dzīvokļiem

Rīgas pašvaldības uzņēmums “Rīgas namu pārvaldnieks” piesūtījis Paula Lejiņa ielas daudzstāvu nama dzīvokļa īpašniecei Leontīnei Eitviņai mēneša rēķinu par it kā patērēto ūdeni vairāk nekā 600 eiro apmērā. Viņai par lielu pārsteigumu rēķinā iekļauta visa daudzstāvu nama ar 160 dzīvokļiem kopējā ūdens patēriņa starpība 388 kubikmetru apmērā. Kopā ar citiem komunālajiem pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli rēķins izaudzis līdz 674 eiro.

“Ieraugot šādu summu, mati slienas stāvus, ar savu pensiju to nevaru samaksāt! Šāds rēķins par 388 kubikmetriem, ar kuriem var piepildīt divus Rīgas Ķīpsalas peldbaseinus, ir absurds,” atzīst Leontīne Eitviņa, kurai šogad aprit 85. dzīves gadskārta.

Rēķinu negrozīs

“Gada sākumā man bija jānomaina dzīvoklī uzstādītie ūdens patēriņa skaitītāji. Tie jānomaina reizi četros gados, par ko līdz šim vienmēr no apsaimniekotāja esmu saņēmusi rakstisku atgādinājumu,” viņa skaidro. Bet nezin kāpēc šoreiz vēstuli ar atgādinājumu nesaņēmu, rēķina beigās ar maziem burtiņiem gan bija atgādinājums par skaitītāju nomaiņu, kuru es ar savu slikto redzi uzreiz nepamanīju. Uzrakstīju vien skaitītāju rādījumus un nosūtīju pārvaldniekam.”

Kad atklājās, ka skaitītāju derīguma termiņš beidzies, Eitviņas k-dzes radiniece palīdzējusi sameklēt sertificētu firmu, kas 30. jūnijā tos nomainījusi. Tai pašā dienā par to viņa paziņojusi pārvaldniekam, nododot jauno skaitītāju rādījumus.

“Vecos skaitītājus aizvedu uz pārbaudi sertificētā laboratorijā, kurā atzina, ka trīs skaitītāji vēl ir derīgi, kuriem arī izsniedza sertifikātu. Bet viens skaitītājs bija skaitījis pat 10% vairāk par reālo ūdens patēriņu, tātad biju pat pārmaksājusi,” stāsta Eitviņas k-dze.

1. jūlijā viņa rakstiski lūgusi “Rīgas namu pārvaldnieku” pārskatīt rēķinu pēc būtības, nevēloties maksāt par ūdeni, kuru nekad nav patērējusi. Bet 11. jūlijā saņēmusi atbildi, ka rēķins netikšot grozīts…

Kam tiesības un kam pienākumi

“Vai “Rīgas namu pārvaldniekam” ir tiesības izrakstīt tikai rēķinus? Varbūt ir arī pienākums noskaidrot, kāpēc namā starp dzīvokļos un nama ievadā uzstādītajiem skaitītājiem veidojas tik liela ūdens rādījumu starpība?” jautā Eitviņas k-dze, “paskatoties rēķinus, sākot ar 2015. gada augustu, ūdens starpība ik mēnesi svārstās no 250 līdz 550 kubikmetriem. Vai viņi kaut ko ir darījuši, lai namā neveidotos tik liela ūdens starpība?”

Kā viņa uzzinājusi no santehniķiem un sertificētās laboratorijas darbiniekiem, esot tādi ūdens skaitītāji, ar kuriem var nobremzēt patērētā ūdens uzskaiti, ko daudzos dzīvokļos arī darot.

“Pārvaldniekam vajadzētu stingrāk uzraudzīt skaitītāju stāvokli. Ja ir aizdomas par nelikumībām, likt tos nomainīt pret citiem skaitītājiem, ar kuriem nevar krāpties. Bet, šķiet, ērtāk un vienkāršāk ir iedzīt izmisumā pensionāru, kuram likt samaksāt visu ūdens starpības parādu par 160 dzīvokļiem,” teic Leontīne Eitviņa.

Kā viņa stāsta, “Rīgas namu pārvaldnieka” darbinieki ieteikuši sirmgalvei pašai apstaigāt nama 160 dzīvokļus, piedāvājot piedalīties šī ūdens starpības parāda dzēšanā…

Tādi esot noteikumi

Uzņēmumā “Rīgas namu pārvaldnieks” jautāju, vai patiešām ir tā, ka Leontīnei Eitviņai no pensijas tagad jāsamaksā ūdens patēriņa starpība par 160 dzīvokļiem. “Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve Santa Vaļuma atbild apstiprinoši, jo tādi esot Ministru kabineta noteikumi, kuros noteikta kārtība, kā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

“Tie nosaka, ka dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sadala atbilstoši atsevišķo dzīvokļa īpašumu skaitam. Šī kārtība nav spēkā, ja kāds dzīvokļa īpašnieks vismaz trīs mēnešus pēc kārtas nav iesniedzis ziņas par dzīvoklī uzstādīto ūdens skaitītāju rādījumiem. Mums šie noteikumi jāievēro,” skaidro Santa Vaļuma, “ūdens patēriņa starpība namā šai dzīvokļa īpašniecei aprēķināta, jo dzīvoklī uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju verifikācijas termiņš bija beidzies un triju mēnešu laikā pēc šī termiņa beigām viņa nebija iesniegusi mājas pārvaldniekam ūdens patēriņa skaitītāju nomaiņas vai verifikācijas aktus.”

Kur rodas ūdens peldbaseiniem?

Uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” pārstāvei jautāju, kā vienā daudzstāvu dzīvojamā namā var rasties tik liela ūdens starpība, ar kuru var piepildīt divus Ķīpsalas peldbaseinus un par kuru tagad jāmaksā vienai pensionārei. Viņa atbild, ka iemesli varot būt vairāki.

Pirmais un visbiežāk novērotais – dzīvokļos uzstādīto skaitītāju ietekmēšana tā, lai tie neuzskaita īsto ūdens patēriņu.

Otrais – dzīvokļu īpašnieku paradumi. Piemēram, dzīvokļa īpašnieks skaitītāju rādījumus nolasa mēneša 23. datumā, bet iesniedz tos pārvaldniekam mēneša 27. datumā, kad ūdens patēriņš ir lielāks. Tāpat esot jāņem vērā, cik viena dzīvojamā nama dzīvokļu īpašnieki mēnesī iesniedz ūdens patēriņa skaitītāju rādījumus noteiktajā termiņā.

Trešais – dzīvokļos uzstādīto ūdens patēriņa skaitītāju kvalitāte un tehniskie parametri.

Ceturtais – nama ūdensapgādes sistēma ir novecojusi un caurulēs uzkrājas nosēdumi, iznākumā var aizsērēt ūdens patēriņa skaitītāju filtrs un samazināt to ūdens plūsmas uzskaites precizitāti.

Kurš no tiem ir tas iemesls, kas rada tik lielu starpību namā, kurā dzīvo Leontīne Eitviņa, to, pēc “Rīgas namu pārvaldnieka” skaidrojuma atliek vien minēt. Joprojām neatbildēts paliek arī cits jautājums. Ja Eitviņas k-dze teic, ka kubikmetru simtos mērāma ūdens starpība veidojusies no 2015. gada augusta, ko tad aizvadītā gada laikā darījis uzņēmuma “Rīgas namu pārvaldnieks” Zemgales iecirknis, kura apsaimniekošanā ir šis daudzstāvu dzīvojamais nams Zolitūdē? Vai tikai nodarbojies ar kubikmetru uzskaiti, kurus pēc tam, atsperoties uz Ministru kabineta noteikumiem, uzkrāvis nabaga pensionārei, kurai sliktās redzes dēļ misējies ar skaitītāju savlaicīgu nomaiņu.

Jā, protams, viss ir likumīgi un pēc Ministru kabineta noteikumiem. Ar tiem ierēdņi vienmēr var piesegties, iegrūžot nelaimē gados vecāku cilvēku, kura labā viņiem patiesībā būtu jāstrādā.

No vienas ķezas vēl lielākā

“Rīgas namu pārvaldnieka” pārstāve atzīst, ka Eitviņas k-dze iekūlusies nepatīkamā ķezā. No tās tagad varot izkļūt divējādi. Pirmā iespēja ir tā, kas jau pensionārei piedāvāta – apstaigāt 160 dzīvokļus, piedāvājot visiem kopīgi dzēst ūdens starpības parādu. “Ja dzīvokļa īpašniece ar saviem spēkiem nevar sasaukt kopsapulci vai veikt aptauju, var palīdzēt “Rīgas namu pārvaldnieks”,” piesola Santa Vaļuma, “lai to izdarītu, nepieciešams dzīvokļa īpašnieces rakstisks iesniegums.”

Otra izeja, ko “Rīgas namu pārvaldnieks” piedāvā, – par 388 kubikmetriem ūdens samaksāt pensionārei pašai, noslēdzot izlīgumu par pakāpenisku parāda samaksu un sadalot maksājumus līdz pat 18 mēnešiem.

Leontīne Eitviņa teic, ka pašlaik samaksājusi par patērēto ūdeni pēc dzīvoklī uzstādīto skaitītāju rādījumiem 85 eiro apmērā. Bet, tā kā “Rīgas namu pārvaldnieks” atsakās kaut ko grozīt piesūtītajā rēķinā, kura apmaksas termiņš jau ir beidzies, dzīvokļa īpašniece var iekulties vēl lielākā ķezā – viņai sāks uzskaitīt soda naudu par maksājuma kavējumu.